Saulgriezītes vēsture apkopota un dokumentēta
“Jo tālāk spējam ieskatīties pagātnē, jo tālāk varam saskatīt nākotni.”
– Vinstons Čerčils (vai vismaz tā runā)
Pārņemot Saulgriezītes vadību, mēs kā jauna brīvprātīgo komanda ātri sapratām, ka ir grūti pārliecinoši veidot nākotni, ja nepazīstam savu pagātni. Saulgriezīte jau vairāk nekā divdesmit gadus ir nozīmīga latviešu diasporas daļa Īrijā, tomēr daudzi tās stāsti, notikumi un cilvēku ieguldījums līdz šim bija izkaisīti dažādos laikrakstos, interneta arhīvos un sen aizmirstās publikācijās.
Tāpēc pēdējo mēnešu laikā esam veltījuši daudz laika Saulgriezītes vēstures izpētei. Meklējām publikācijas, pārskatījām arhīvus, salīdzinājām avotus un rūpīgi pārbaudījām faktus. Mūsu mērķis nebija radīt jaunu stāstu, bet gan iespējami precīzi dokumentēt to, kas par Saulgriezīti jau ir publiski zināms.
Šī darba rezultātā ir tapis arī raksts latviešu Vikipēdijā, kurā vienkopus apkopota Saulgriezītes vēsture, balstoties uz vairāk kā 100 atsaucēm uz publiski pieejamiem avotiem. Aiz katras atsauces slēpjas meklēšana arhīvos, dažādu avotu salīdzināšana un faktu pārbaude, lai Saulgriezītes stāsts būtu iespējami precīzs.
Mēs ceram, ka šis darbs būs noderīgs un interesants ne tikai Saulgriezītes saimei, bet arī ikvienam, kurš interesējas par latviešu diasporas vēsturi Īrijā. Vēsture pieder mums visiem, un tās saglabāšana ir kopīgs ieguldījums.
Rakstu iespējams lasīt šeit:
Saulgriezīte latviešu Vikipēdijā
Protams, šis nav stāsta noslēgums, Saulgriezītes stāsts nav beidzies un tā pierakstīšana arī vēl cerams tiks turpināta.
Pateicība
Šis darbs nebūtu iespējams bez cilvēkiem un organizācijām, kuru ieguldījums dažādos laikos palīdzējis gan Saulgriezītei rasties, gan tās vēsturei saglabāties publiskajos avotos.
Īpašu pateicību vēlamies izteikt Latvijas Republikas vēstniecībai Īrijā, kuras iniciatīva 2005. gadā palīdzēja aizsākt latviešu bērnu nedēļas nogales skolas izveidi Dublinā. Vēstniecība apzināja cilvēkus, kuri vēlējās iesaistīties topošās skolas darbā, publiski aicināja uz pirmo nodarbību un vēlāk iesaistījās sarunās par skolai nepieciešamajām telpām. Šī iniciatīva lika pamatus stāstam, kas turpinās jau vairāk nekā divdesmit gadus.
No sirds pateicamies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un tās digitālajam arhīvam periodika.lv. Tieši tur pieejamās vēsturiskās publikācijas ļāva pa fragmentam vien atjaunot Saulgriezītes agrīno vēsturi, pārbaudīt datumus un atrast liecības, kas citādi būtu grūti pieejamas.
Īpaša pateicība pienākas arī Baltic-Ireland.ie, kas daudzu gadu garumā rūpīgi dokumentējis latviešu diasporas dzīvi Īrijā. Portāla publikācijas ļāva izsekot Saulgriezītes attīstībai, skolas ikdienai, skolotāju un skolēnu darbam, jubilejām, pārmaiņām un nozīmīgiem notikumiem jaunākajos gados.
Pateicamies arī Latvians Online, kura 2005. gada publikācijas sniedza būtiskas liecības par Saulgriezītes pašiem pirmsākumiem, tostarp par pirmās nodarbības izsludināšanu, pirmo skolas dienu un skolas nozīmi plašākas latviešu kopienas veidošanās procesā Īrijā.
Pateicamies visiem izdevumiem, valsts iestādēm, organizācijām, žurnālistiem un cilvēkiem, kuri gadu gaitā ir dokumentējuši Saulgriezītes darbu un padarījuši šo informāciju publiski pieejamu.
Vislielākā pateicība pienākas visiem Saulgriezītes dibinātājiem, skolotājiem, vadītājiem, vecākiem, bērniem un brīvprātīgajiem, kuri vairāk nekā divdesmit gadu laikā ar savu darbu ir radījuši stāstu, kuru bija vērts saglabāt.
Mēs ceram, ka šis ir tikai sākums vēl plašākam darbam pie Saulgriezītes vēstures saglabāšanas un nodošanas nākamajām paaudzēm.
Attēls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.